Dabas Vielas

Introduction

Kas ir dabas vielas?

Dabas vielas ir visu dzīvo šūnu, tātad visu dzīvo organismu pamatvielas. Tās veido arī cilvēka organismu. Šim tematam ir visciešākā saistība ar bioloģijas mācību saturu. Savukārt fiziķu atklātās metodes vēl mūsu dienās nav zaudējušas nozīmi dabasvielu struktūru pētījumos un jaunu vielu, piemēram, medikamentu, sintēzē. Nozīmīgākās dabasvielu grupas – tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas un nukleīnskābes.

Dabasvielas veido pārtikas produktu pamatsastāvu, olbaltumvielu un celulozes šķiedras jau no seniem laikiem tiek izmantotas audumu ražošanā, savukārt nukleīnskābes veic dzīvībai nozīmīgus procesus katrā dzīvajā šūnā.

Task

Mērķis -

Saprast kas ir dabas vielas, to pielietojumu un nozīmi dabā.

Prast atbildēt uz jautājumiem - 

TAUKI un EĻĻAS

  1. Kāda ir tauku uzbūve?
  2. Kādi ir taukskābju veidi?
  3. Kas rodas hidrolizējot taukus?
  4. Kā tiek ražotas ziepes?
  5. Kāda ir tauku nozīme organismā?

OGĻHIDRĀTI

  1. Kādos procesos rodas ogļhidrāti?
  2. Kāds ir ogļhidrātu iedalījums?
  3. Kāda ir ogļhidrātu nozīme organismā?
  4. Kādi ir pazīstamakie ogļhidrātu avoti?

OBALTUMVIELAS 

  1. Kāds ir olbaltumvielu sastāvs?
  2. Kur tiek veidotas olbaltumvielas?
  3. Kāda ir olbaltumvielu nozīme organismā?
  4. Kuros produktos visbiežāk sastopamas obaltumvielas?

NUKLEĪNSKĀBES

  1. No kā sastāv nukleīnskābes?
  2. Kādi ir nukleīnskābju veidi?
  3. Kur atrodas mukleīsnkābes?

Process

ATBILDES

TAUKI un EĻĻAS

  1. Tauki ir trīsvērtīgā spirta un taukskābju esteri.
  2. Taukskābes var būt gan piesātinātas, gan nepiesātinātas.
  3. Hidrolizējot taukus rodas glicerīns un attiecīgās taukskābes.
  4. Ziepes tiek ražotas, taukskābēm pievienojot nātrija hidroksīdu, iegūstot nātrija taukskābju sāļus.
  5. Tauki veido zemādas tauku slāni, kurš strādā gan kā termoizolācija, gan arī aizsargā iekšējos orgānus.

OGĻHIDRĀTI

  1. Ogļhidrāti veidojas augos fotosintēzes rezultātā. Tie sastāda 80% no augu sausnes un veido planētas organisko vielu pamatmasu.
  2. Ogļhidrātus iedala 3 veidos - monosaharīdos (glikoze), disaharīdos (saharoze), polisaharīdos (ciete).
  3. Organismā ogļhidrāti tiek izmantoti, lai iegūtu enerģiju, kā arī tie ir nukleīnskābju sastāvā.
  4. Pazīstamākie ogļhidrātu avoti ir:
  • saharozi iegūst no cukurniedrēm un cukurbietēm
  • glikoze atrodas lielākajā daļā augļu
  • laktozi jeb piena cukuru var atrast zīdītāju pienā
  • malztoze ir augu izcelsmes ogļhidrāts, tā veidojas no sēklās sastopamās cietes sēklu dīgšanas laikā.

    Polisaharīdi - ietilpst glikogēns jeb dzīvnieku ciete - polisaharīds ,kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visu dzīvnieku un cilvēku šūnās.  Tam šķeļoties rodas glikoze ,kurai tālāk noārdoties, izdalās enerģija. Ciete plaši izplatīta dabā, jo veidojas augos kā barības vielu rezerve.

OLBALTUMVIELAS 

  1. Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm, kuras kopā saista peptīdsaites.

  2. Olbaltumvielas tiek veidotas šūnu ribosomās ar RNS palīdzību.

  3. Olbaltumvielas organismā strādā kā biokatalizatori, kuri paātrina vai veic kādas ķīmiskās reakcijas.

  4. Visbiežāk sastopamākie olbaltumvielu avoti ir:

  • piena produkti
  • zivis/gaļa
  • sojas pupiņas

NUKLEĪNSKĀBES

  1. Nukleīnskābes sastāv no fosfātgrupas, monosaharīda un slāpekļa bāzes.
  2. Ir DNS, kura atrodas šūnas kodolā un kurā ir iekodēta ģenētikskā informācija, un RNS, kurš strādā kā DNS koda 'tulkotājs'.
  3. DNS atrodas šūnas kodolā, bet RNS atrodas šūnas citosolā, jo tam ir informācijas transportfunkcija.

 

Evaluation

Mērķis ir izpildīts. Ir sniegtas atbildes uz galvenajiem jautājumiem, sniedzot atbildes tādā secībā, kā uzdoti jautājumi.

Conclusion

Secinu, ka dabas vielas ir vienas no pašām svarīgākajām dzīvības sastāvdaļām. Bez tām neeksistētu ne dzīvie organismi, ne pašas barības vielas, kas visiem dzīvajiem organismiem nepieiešamas, lai izdzīvotu .Vissvarīgākās dabas vielas, manuprāt, ir nukleīnskābes, jo tās ir vielas, kuras ir atbildīgas par visu dzīvo organismu ģenētiskā koda saglabāšanu un olbaltumvielu sintēzi.

Credits