Introduction
Organiskās ķīmijas kursā tiek mācīts par trīs lieliem ķīmijas atzariem - ogļūdeņražiem (ir arī WebQuest par ogļūdeņražu nosaukumu veidošanu), dabas vielām un ogļūdeņražu atvasinājumiem. Divas no šīm nozarēm iedalās sīkāk un šodien šajā WebQuest būs iespējams uzzināt vairāk par karbonskābēm un to atvasinājumiem, kas pieder pie ogļūdeņražu atvasinājumu atzara.
Video formātā, kad paralēli tiek stāstīta viela un parādīti piemēri, ir vieglāk uzzināt par dažādām tēmām un izprast tās. Cerams, ka video materiālu izdosies saprast un izpildīt uzdevumus!
Task
Noskaties šo video par karbonskābēm un to atvasinājumiem un vēlāk atbildi uz jautājumiem! Video ir angļu valodā, jo šādi var attīstīt arī angļu valodas zināšanas (CLIL)!
Process
Atbildi uz šādiem jautājumiem:
1. Nosauc karbonskābju atvasinājumus!
2. Kas ir karbonskābes?
3. Kā tiek numurēta vielas ķēde?
4. Pēc kāda principa tiek noteikta karbonskābes nosaukuma sakne?
5. Kas ir īpašs benzola struktūrai (cikliskajam sešiniekam)?
6. Kāda sakne parasti ir benzola struktūras nosaukumā?
7. Cik ir karbokskābju un to atvasinājumu veidošanas metodes?
8. Kāds ir otrais karbonskābju un to atvasinājumu veidošanas veids?
9. Kādam nolūkam reakcijās var izmantot sausos ēterus?
10. Kam obligāti jābūt pievienotam benzola gredzenam?
Evaluation
Jautājumu atbildes:
1. Karbonskābju atvasinājumi ir esteri, amīdi, anhidrīdi.
2. Karbonskābes ir visi tie organiskie savienojumi, kuri satur COOH grupu.
3. Sāk numurēt no galvenās sastāvdaļas - COOH un turpina otrā virzienā.
4. Pēc numurēšanas nosaka oglekļa atoma skaitu savienojumā un tas veido nosaukuma sakni (piem., ja ir pieci oglekļi, tad sakne būs "pent". Nosaukumus var atrast internetā vai mācību grāmatās).
5. Tas ir veidots no sešām sastāvdaļām un ir īpašs veids, kā raksta šāda veida savienojumu nosaukumus.
6. Sakne "ciklo".
7. Pavisam ir 3 karbonskābju un to atvasinājumu veidošanas metodes.
8. No spirtiem.
9. Tos izmanto kā šķīdinātāju, jo dažos gadījumos nedrīkst izmantot ūdeni, citādi viela pārvērtīsies par alkānu.
10. Benzola gredzenam obligāti klāt jābūt arī ūdeņradim (hydrogen).
Conclusion
Apsveicu! Ceru, ka tagad ir vairāk saprotams, kā veidojas karbonskābes un to atvasinājumi. Pārzinot šo tēmu, vēlāk būs vieglāk apgūt citas ar karbonskābēm saistītas tēmas. Ja šī tēma ir ieinteresējusi, noteikti nevajag apstāties, vajag turpināt sevi izglītot un mēģināt atrast citus materiālus!
Lai labāk izprastu šo un citas tēmas, ir ieteicams apskatīties mācību grāmatā vai arī dažādās interneta vietnēs ir sniegta informācija, piemēram, vietnē uzdevumi.lv. Ir iespējams youtube.com paskatīties angliski video par šo tēmu, kā, piemēram, https://www.youtube.com/watch?v=nWIM0lxPiok, https://www.youtube.com/watch?v=kixxztbB2LM. Es arī iesaku aplūkot šo mājaslapu https://www.khanacademy.org/science/organic-chemistry, jo tur ir daudz kas aprakstīts par organisko ķīmiju, ķīmiju kopumā un pat par citiem mācību priekšmetiem!
Credits
Video tika ņemts no youtube.com. Šo mācību materiālu droši var izmantot mācību stundās vai individuālajā skolēnu mācību darbā, lai paaugstinātu skolēnu zināšanu līmeni.